Tiesības uz juridisku aizstāvību un palīdzību

Ikvienam pilsonim ir tiesības uz aizsardzību, ja viņa tiesības vai likumīgās intereses pārkāptas vai apdraudētas, un tas var ierasties ar advokātu valsts iestādēs pēc Bulgārijas Konstitūcijas 56. panta. Pēc Advokatūras likuma 24. panta 1. daļas 3. punkta advokāta darbība ietver pārstāvību un aizsardzību tiesu un administratīvās iestādēs un attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām.

Efektīva piekļuve advokātam un advokāta un klienta konfidencialitāte saņem konstitucionālu un Konvencijas aizsardzību. Procesuālā kārtība un ierobežojumi jāvērtē pēc piemērojamām tiesībām, ievērojot tiesību būtību, nepieciešamību, samērīgumu un pietiekamas garantijas. Nolēmumus par dažādiem juridiskiem jautājumiem nevar uzskatīt par vispārīgu aizliegumu regulēt advokāta darbību.

Tiesu prakse un izšķirtie jautājumi

• Konstitucionālās tiesas 1993. gada 28. septembra nolēmums Nr. 15 lietā Nr. 17/1993 un 1994. gada 17. maija nolēmums Nr. 3 lietā Nr. 1/1994 aplūko konstitucionālo tiesību uz aizsardzību nozīmi un vispārīgo tvērumu.
• Konstitucionālās tiesas 2021. gada 30. marta lēmums Nr. 1 lietā Nr. 2/2021 skar ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktiem saistīta pieteikuma pieļaujamību; tas nav nolēmums pēc būtības, kas attiecīgos pienākumus pasludinātu par nekonstitucionāliem.
• Konstitucionālās tiesas 2025. gada 5. jūnija nolēmums Nr. 6 lietā Nr. 28/2024 atzīst Sociālās apdrošināšanas kodeksa 120. panta 2. daļu par nekonstitucionālu attiecībā uz advokāta atlīdzības izdevumiem administratīvā pārsūdzībā; tas neizlemj katru piekļuves advokātam jautājumu.
• Augstākās administratīvās tiesas astotās nodaļas 2025. gada 18. marta nolēmums Nr. 2735 administratīvajā lietā Nr. 8239/2024, kas atstāts spēkā ar pirmās kolēģijas piecu tiesnešu sastāva 2025. gada 16. jūlija nolēmumu Nr. 7943 administratīvajā lietā Nr. 4496/2025, atceļ Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumu likuma īstenošanas noteikumu 64. panta 3. daļu par deklarāciju attiecībā uz vienoto iekšējo noteikumu piemērošanu. Šie nolēmumi neatceļ visus pienākumus pēc šā likuma un neatbrīvo katru advokāta veikto darbību.
• Iliya Stefanov pret Bulgāriju, 2008. gada 22. maijs, pieteikums Nr. 65755/01 un Petri Sallinen un citi pret Somiju, 2005. gada 27. septembris, pieteikums Nr. 50882/99 skar profesionālo konfidencialitāti un kratīšanai un izņemšanai nepieciešamās likuma un procesuālās garantijas; 8. panta pārkāpumi konstatēti konkrētajos faktos.
• Michaud pret Franciju, 2012. gada 6. decembris, pieteikums Nr. 12323/11 konstatēja 8. panta pārkāpuma neesamību. Tiesa konkrēto Francijas režīmu atzina par samērīgu ierobežotā tvēruma, aizstāvību un juridiskās konsultācijas aizsargājošo izņēmumu un advokatūras priekšsēdētāja starpnieka lomas aizdomu ziņošanā dēļ. Tas nenosaka absolūtu aizliegumu advokātiem piemērot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pienākumus.

Juridiskais pamats: Advokatūras likuma 24., 33.–34. un 45. pants.