Sagatavošanās, mēģinājums un pabeigtība nodarījumos ar sarežģītu noziedzīgu darbību

Atslēgvārdi: sagatavošanās; mēģinājums; pabeigts nodarījums; salikts nodarījums; turpināts nodarījums; ilgstošs nodarījums; izdarīšanas darbība.

1. Pabeigtības brīdi nosaka nodarījuma sastāva pazīmes

Sarežģītā noziedzīgā darbībā galvenais jautājums ir, kādu rīcību likums apvieno vienā nodarījumā un kad izpildītas visas tā pazīmes. Fizisko darbību skaits, plāna ilgums un galu galā vēlamā labuma apmērs atsevišķi neatbild uz to. Sākumpunktam jābūt konkrētajai likuma konstrukcijai. ^[1]

Sagatavošanās, mēģinājums un pabeigtība raksturo atšķirīgas stadijas, nevis praktiskas apņēmības pakāpes. Stingrs noziedzīgs plāns nepārvērš sagatavošanās rīcību mēģinājumā. Savukārt galīgā praktiskā mērķa nesasniegšana nenozīmē nodarījuma nepabeigtību, ja tā likuma sastāva pazīmes jau izpildītas.

Rakstā pamatots, ka stadija jānosaka pēc nodarījuma vienotības noskaidrošanas, nevis pirms tās. Saliktiem, alternatīvi formulētiem, turpinātiem un ilgstošiem nodarījumiem ir atšķirīgas struktūras. Vienas vispārīgas formulas piemērošana visiem rada nepareizas kvalifikācijas.

2. Sagatavošanās un izdarīšanas darbības sākums

Kriminālkodeksa 17. pants saista sagatavošanos ar apstākļu radīšanu iecerētajam nodarījumam pirms izdarīšanas sākuma. Tā ir sodāma tikai tieši paredzētos gadījumos. Līdzekļu iegūšana, mērķa izvēle vai nākotnes rīcības saskaņošana jāvērtē pret konkrēto nodarījumu un pierādīto nodomu. ^[1]

Robeža ar mēģinājumu tiek šķērsota, sākoties izdarīšanas darbībai. Tuvums laikā un vietā ir svarīgs, taču neaizstāj šo juridisko kritēriju. Ne katra darbība tieši pirms nodarījuma jau ir tā daļa; tāpat ne katra tehniski sagatavojoša kustība paliek ārpus mēģinājuma, ja pēc būtības likumā paredzētais aizskārums jau sācies.

Sarežģītā secībā apsūdzībai precīzi jānorāda, kura darbība iezīmē izdarīšanas sākumu. Vispārīgs apgalvojums, ka persona «sāka īstenot plānu», nav pietiekams bez saiknes ar konkrēto darbību apzīmējošo vārdu un pārējām nodarījuma pazīmēm.

Sagatavošanās nesodāmība vienam nodarījumam neizslēdz atbildību par citu nodarījumu, kas jau pabeigts sagatavošanās laikā. Piemēram, likumā patstāvīgi kriminalizēta priekšmeta prettiesiska glabāšana nezaudē šo raksturu tāpēc, ka priekšmets paredzēts turpmākam uzbrukumam. Katrā lietā jāpārbauda kopība un iespējamā absorbēšana.

3. Nepabeigts un pabeigts mēģinājums

Mēģinājumā izdarīšana sākusies, bet viss nodarījums nav īstenots: vai nu izdarīšanas darbība nepabeigta, vai tā pabeigta bez iecerēto sabiedriski bīstamo seku iestāšanās. Nepabeigta un pabeigta mēģinājuma atšķirība saistīta ar konkrēto plānu un objektīvi paveikto, neļaujot personas vēlmēm aizstāt likuma sastāva pazīmes. ^[1]

Mēģinājums paredz tiešu nodomu uz nodarījumu, kura izdarīšana sākusies. Neuzmanībai trūkst apzināta virziena uz noziedzīgajām sekām, kas attaisnotu šo stadiju. Nodarījumos ar papildu smagākām sekām prasītā psihiskā attieksme pret tām jāvērtē atsevišķi; tās automātiski nekļūst par mēģinājuma objektu tikai tāpēc, ka pamatrīcība ir tīša. ^[1]

Pabeigts mēģinājums nav pabeigts nodarījums. Persona var būt izdarījusi visu plānoto, taču nodarījumam vajadzīgo seku neesamība saglabā 18. panta nozīmi. Savukārt var būt iecerētas turpmākas darbības, lai gan pirmās jau pabeigušas citu patstāvīgu nodarījumu.

4. Salikts nodarījums un darbību sadalījums

Saliktos nodarījumos likums apvieno pazīmes, kas citā situācijā varētu saņemt patstāvīgu krimināltiesisku vērtējumu. Laupīšana ilustrē funkcionālu saikni starp piespiešanu un mantas paņemšanu. Vardarbības sākšana paņemšanas īstenošanai ar pierādītu atbilstošu nodomu var novietot rīcību mēģinājuma stadijā, pirms manta paņemta. ^[1]

Šo secību nevar apgriezt ar atskatu. Ja sākotnējā vardarbība notika cita iemesla dēļ un lēmums piesavināties radās vēlāk, jākonstatē saliktā nodarījuma faktiskā izpilde. Kopīga vieta un īss intervāls nevar aizstāt funkcionālo un subjektīvo saikni.

Piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā gadījumā izdarīšanas darbību sadalījums starp vairākām personām neizslēdz vienotību, ja izpildīti līdzizdarīšanas nosacījumi. Taču katras personas stadiju un atbildības tvērumu nevar noteikt bez tās līdzdalības un nodoma pārbaudes. Vienīgi klātbūtne kopīgā secībā nerada līdzizdarīšanu. ^[1]

Ja viena sastāvdaļa pabeigta, bet sarežģītais nodarījums paliek mēģinājuma stadijā, jāpārbauda pārklājošos nodarījumu noteikumi. Vienu kaitējumu nevar automātiski sodīt divreiz, taču patstāvīgi radītu papildu kaitējumu nedrīkst absorbēt bez likuma pamata.

5. Alternatīvas izdarīšanas formas neattīstās vienādi

Ja norma ietver vairākas alternatīvas izdarīšanas darbības, katrai formai ir savs pabeigtības brīdis. Vienas formas neveiksme ne vienmēr nozīmē otras nepabeigtību. Tādēļ «došanas» analīzi nevar mehāniski attiecināt uz «piedāvāšanu» vai «apsolīšanu», ja likums tās regulē atsevišķi. ^[1]

2017. gada 2. jūnija spriedumā Nr. 152 krimināllietā Nr. 325/2017 Augstākā kasācijas tiesa pārbaudīja konkrēto kukuļa došanas formu: banknote ievietota policijas transportlīdzeklī, bet darbinieki to nepieņēma. Tiesa konstatēja pabeigtu apsūdzībā norādītās došanas mēģinājumu. Tas nerada noteikumu, ka katrs noraidīts koruptīvs piedāvājums ir tikai mēģinājums; svarīga ir precīzā apsūdzībā norādītā forma. ^[2]

Procesuālā konkretizācija ir izšķiroša. Juridiskais vērtējums nevar brīvi pārvietoties starp formām, ja tas būtiski maina faktisko apsūdzību un atņem apsūdzētajam aizstāvēšanās iespēju. To pašu faktu pārkvalifikācija jānošķir no jauna faktiska apgalvojuma ieviešanas. ^[3]

6. Nodarījumi, kas pārceļ krimināltiesisko aizsardzību uz agrāku brīdi

Likumdevējs dažkārt patstāvīgi kriminalizē rīcību, kas praktiski sagatavo turpmākus nodarījumus. Noziedzīgas struktūras veidošanu vai vadīšanu tad vērtē pēc tās pašas nodarījuma, obligāti neprasot visu plānoto turpmāko nodarījumu notikšanu. Tā nav «nākotnes mērķa mēģinājuma» sodīšana, bet atsevišķa likuma aizlieguma piemērošana. ^[1]

Teorētiskais apzīmējums «saīsināta sastāva nodarījums» izskaidro šo likumdošanas tehniku. Tas neļauj ignorēt konkrētās normas pazīmes. Vairāku personu saziņa nav pietiekama tikai tāpēc, ka kādreiz varētu būt pirms nodarījuma; jāpierāda patstāvīgā nodarījuma konkrētās likuma pazīmes.

Ja plānotie uzbrukumi vēlāk īstenoti, nodarījumu attiecības atrisina pēc piemērojamām normām. Neviens apgalvojums nav universāli patiess: ka agrāk kriminalizētā rīcība vienmēr absorbē vēlāko vai ka katra saikne obligāti rada atsevišķu sodu bez pārklājošos nodarījumu pārbaudes.

7. Turpināts nodarījums un jauktas stadijas

Turpinātā nodarījumā atsevišķajām darbībām jāatbilst 26. pantam. Dažas epizodes var būt pabeigtas, citas palikt mēģinājuma stadijā. Likums šo situāciju īpaši regulē: nozīmīga ir darbība kopumā, un sods par mēģinājumu paredzēts, ja pabeigtās darbības būtiski neietekmē kopējo noziedzīgo raksturu. ^[1]

Tādēļ formula «viena pabeigta epizode padara visu pabeigtu» nav pietiekama. Pabeigtās daļas relatīvā nozīme jāvērtē pēc priekšmeta, mēroga, sekām un darbības dabas. Arī nepabeigto epizožu iecerētos rezultātus nedrīkst uzrādīt kā faktiski ciestu mantisku kaitējumu.

Hipotētiskā piemērā par vienu mazu pabeigtu aizskārumu un vairākām būtiski lielākām nepabeigtām epizodēm pirmais jautājums ir, vai vispār ir vienotība pēc 26. panta. Tikai pēc tam piemēro 5. daļas īpašo vērtējumu. Bez pierādītas vienotības katrs nodarījums saglabā savu stadiju un vērtējams pēc kopības noteikumiem.

8. Ilgstoši nodarījumi un sistemātiski veikta darbība

Nodarījuma pabeigtība jānošķir no tā izbeigšanās. Ja uztur prettiesisku stāvokli, piemēram, kriminalizētu glabāšanu, pazīmes var būt jau izpildītas, kamēr rīcība laika gaitā turpinās. Vēlāka izbeigšana to nepārvērš atpakaļ par mēģinājumu. Nozīmīgs ir konkrētais nodarījums un iespējamais īpašais atbrīvojums no soda. ^[1]

Nodarījumos, kas prasa sistemātisku rīcību vai darbību nodarbošanās veidā, darbību skaitu nedrīkst noteikt ar universālu noteikumu, ko pārnes uz visiem nodarījumiem. Attiecīgās pazīmes saturs izriet no konkrētās normas un tās piemērojamās interpretācijas. Viena darbība un nodoms kādreiz to atkārtot automātiski nepierāda visu sarežģīto nodarījumu.

Mēģinājums šādās konstrukcijās prasa īpaši rūpīgu pārbaudi: vai sākusies likumā aprakstītā nodarījuma izdarīšana, vai ir tikai viens nākotnes noziedzīgās darbības priekšnoteikums? Nav pamatota ne mēģinājuma vispārīga pieļaušana, ne vispārīga izslēgšana tikai apzīmējuma «sarežģīts nodarījums» dēļ.

9. Atteikšanās, sods un pierādīšanas secība

Labprātīgu atteikšanos vērtē pēc faktiski sasniegtās stadijas. Pabeigtā mēģinājumā nepietiek vien pārtraukt rīcību: personai pēc savas gribas jānovērš attiecīgās sekas. Pēc pabeigtības turpmāku kaitējuma novēršanu parasti vērtē pēc piemērojamām īpašām normām un soda noteikšanas noteikumiem, nevis atgriežoties pie 18. panta 3. daļas. ^[1]

18. panta 2. daļa nenosaka automātisku soda samazināšanu uz pusi. Mēģinājumam noteiktajā juridiskajā ietvarā ņem vērā nodoma īstenošanas pakāpi un iemeslus, kādēļ nodarījums palika nepabeigts. Turpmākai mīkstināšanai vajadzīgi savi likuma nosacījumi. ^[1]

Droša praktiskā secība individualizē faktus un nodomu, nosaka viena vai vairāku nodarījumu likuma struktūru, nosaka izdarīšanas sākumu un pabeigtību un tad atrisina atteikšanos, pārklājošos nodarījumus un sodu. Nepilnīgu seku pierādījumu nevar pārvarēt, patvaļīgi paplašinot mēģinājuma jēdzienu. ^[3]

Sarežģīta noziedzīga darbība prasa precīzāku, nevis brīvāku kvalifikāciju. Stadija ir juridisks secinājums no pierādītiem faktiem un konkrētā nodarījuma. Tā neizriet no vispārīga priekšstata, cik tuvu persona nonāca praktiskiem panākumiem.

Raksts ir vispārīgs tiesību teorijas un prakses apskats. Konkrētā lietā jāņem vērā attiecīgajā laikā piemērojamās tiesības un Kriminālkodeksa 2. pants. Hipotētiskie piemēri paredzēti tikai juridiskai analīzei un neapraksta faktiskas lietas.