LIECINIEKS
Lieciniekam jāierodas pēc pienācīga izsaukuma un jāsniedz patiesas liecības, ja vien likums nepieļauj atteikšanos. Galvenās tiesības ietver:
- Atteikšanos liecināt 119. pantā norādītajos apstākļos un atteikšanos atbildēt uz jautājumiem, kas varētu apsūdzēt pašu liecinieku vai Kriminālprocesa kodeksa 121. panta 1. daļā norādītos tuviniekus. Nav beznosacījumu tiesību katram lieciniekam atteikties no jebkādas liecināšanas.
- Piedalīšanos nopratināšanā ar advokātu un konsultēšanos ar to pēc 122. panta 2. daļas. Advokāta neierašanās bez attaisnojoša iemesla neliedz nopratināšanu.
- Liecinieka rīcībā esošu piezīmju izmantošanu par skaitļiem, datumiem un citu liecībai nozīmīgu informāciju; atlīdzību par zaudētu darba dienu un izdevumu atlīdzināšanu; kā arī prasīt atcelt aktus, kas aizskar liecinieka tiesības un likumīgās intereses, pēc 122. panta 1. daļas.
- Nopratināšanu liecinieka atrašanās vietā, ja slimība vai invaliditāte neļauj ierasties, pēc 120. panta 2. daļas. Nopratināšana ar tiesas uzdevumu vai video saiti nav beznosacījumu iespēja tikai pēc liecinieka izvēles.
- Aizsardzības pasākumu saņemšanu, ja pietiekami pamati apliecina reālu apdraudējumu, pēc liecinieka lūguma vai ar tā piekrišanu, saskaņā ar 123. pantu; un likumā paredzētu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu pret liecinieku skarošiem pasākumiem.
Juridisku palīdzību var meklēt, tiklīdz saņemts izsaukums. Piemērojamās tiesības un jebkura pieļaujama atteikšanās liecināt atkarīga no personas procesuālā statusa un konkrētā jautājuma.
Juridiskais pamats: Kriminālprocesa kodeksa 119.–123. pants.
Ja liecinieks nopratināšanas laikā sāk sniegt sevi apsūdzošas liecības, iestādei jāpārtrauc nopratināšana un jāizskaidro 139. panta 7. daļā norādītās tiesības. Papildu garantijas ietver pieeju advokātam, juridisko palīdzību un tulkošanu, ja izpildīti attiecīgie nosacījumi; atbilstoši noteikumi attiecas uz konfrontācijām pēc 143. panta 6.–10. daļas.
Juridiskais pamats: Kriminālprocesa kodeksa 139. panta 7.–11. daļa un 143. panta 6.–10. daļa.